Kauguru pagastā jau vairākus gadu desmitus darbojas tautas deju kolektīvi, un mūsu dejotājus rotā skaistie tērpi. Tie ir dažādu novadu un veidu – Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales. Ir dejas, kurām pat iederas atšķirīgais tautas tērpa paveids katram dejotājam, tas pat izskatās krāšņāk! Ne visiem tērpiem laika gaitā ir pilni komplekti, bet cenšamies tos papildināt ar jaunu projektu realizāciju un esošo tērpu rūpīgu kopšanu, jo tautas tērps tā ir viena no latviešu tautas vērtībām! Tas ir nepieciešams, lai mūsu tērpi saglabātos vēl ilgi ar tiem dejojot, jo dejā ir spēks un mēs dejojam ar prieku! Katram Latvijas novadam un vietai ir savs tautas tērps, kas to atšķir no pārējiem. Jau vairākus gadus piedaloties deju kolektīvu skatēs, vērtē tautas tērpa atbilstību dejai, un to precizitāti konkrētam novadam. Skatuviskajai dejai ir nepieciešami pilnu komplektu tērpi, kas ir ienācis no padomju laikiem un saglabājusies šī tradīcija arī līdz mūsdienām, jo tā kolektīvs uz skatuves izskatās vienoti. Lai dejas mākslu sniegtu tautai un cilvēkam, ir nepieciešams tās pilns skatuviskais dejas ietērps, tāpēc pateicoties „Kauguru pagasta attīstības biedrībai" un „Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku atbalstam (ELFLA)", mums tagad ir jauni tērpi pilnos komplektos! Lēmums par finansējuma piešķiršanu, kas ir 10 000 latu vērtībā, tik pieņemts 2013.gada 27.septembrī. Pa šo laiku jau ir sagādāti divi brunču komplekti, puišu naģenes, baltie krekli, meitu vainagi un sievu cepures, jostas, saktiņas, sievu galvas auti dreļļu rakstā, puišu bikses, zābaki, kā arī vestes un kurpes gan meitām, gan puišiem. Tā kā projekta noslēguma datums ir septembris, tad kolektīviem vēl top puišiem pusgarie Vidzemes svārki, kā arī linu vestes puišiem un meitām. Projektu mums palīdz īstenot Rūjienas aušanas darbnīca „Rūja" un šuvējs Eduards Koftuns. Mūsu problēma ir tā, ka trūkst Kurzemes novada tautas tērpi. Nākotnē ir plāni izgatavot Bārtas tērpus gan puišiem, gan meitām, iegādājoties brunčus, villaines, saktu komplektus, vīriešu svārkus un Bārtas sievu cepures. Arī iepriekšējos gados darinātie tautas tērpi ir jāsaglabā un jānokomplektē. No sākuma tika piemeklēti audumi un krāsas, lai tās atbilstu etnogrāfiskajai autentiskumam – šķirstījām tautas tērpu grāmatas, skatījāmies dažādus materiālus, kā arī palīgā mums nāca cilvēki, ka vairāk zina par tautas tērpiem. Kad konkrētā novada tērpa paveids tika atrasts, tika noņemti mēri un sāka izgatavot tērpus pēc to pareiziem izgatavošanas nosacījumiem, lai tie būtu autentiski. Ar jauniem tērpiem jau esam dejojuši Naukšēnos, Cēsīs, Trikātā, Beverīnas novada svētkos, deju koncertā Mūrmuižā un, protams, Valmieras deju kolektīvu skatē, kur JDK „Trinītis" saņēma augstāko pakāpi un uzslavu par skaistiem tērpiem! 2014.gada 23.maijā, pie mums Kauguros, viesojās desmit folkloristes no Norvēģijas, kurās sniedzām stundu garu koncertu ar latviešu tautas dejām, izrādot mūsu bagātīgo tautas tērpu klāstu. Saņēmām lielas uzslavas par brīnišķīgām dejām, krāsainiem tērpiem, staltiem puišiem, uz skaistām meitām. Tikām uzaicināti nākamgad dejot Norvēģijā!
JDK Trinītis un VPDK Mūri vārdā, Marija Melngārša
Kauguru deju kolektīva pirmsākumi!
Kauguros, tautas namā, deju kolektīvs izveidojās 1967.gada maijā. Sākumā bija jauniešu deju kolektīvs. Toreiz – pavasarī par ciema izpildkomitejas priekšsēdētāju ievēlēja Ēriku Klaperi. Viņa vadīja deju kolektīvu vadīšanas Kauguru kultūras namā, jo pirms tam bija vadījusi Rencēnu deju kolektīvu.
Jau tā paša gada jūnijā Ērikas Klaperes dibinātais kolektīvs piedalījās Deju svētkos, kuri tika rīkoti Valmieras estrādē. Šajos svētkos varēja piedalījās jauniešu un bērnu deju kolektīvs. Vidējās paaudzes deju kolektīvs vēl nebija izveidots. Tas izveidojās 1985.gadā. Viens no deju kolektīva koncertiem bija jūlijā - Rīgā, Šis notikums ir iemūžināts fotogrāfijā, kurā redzami kolektīva dejotāji un pati vadītāja - Ērika Klapere. Kolektīva sastāvā bija astoņi pāri.
Kolektīvam tā pirmsākumos nebija nekādi tērpi. Sieviešu tērpus 8 meitenēm aizņēmās no Rencēnu kolektīva, bet vīriešu tērpus (Ķeņča paskata) no Burtniekiem. Kauguru tautas namu tolaik vadīja Malvīne Gulbe, kura arī meklējusi jaunus dalībniekus. Pirmā deja, ko kolektīvs mācījās bija "Jautrais pāris". Kolektīvs uzstājās Vidzemes Deju svētkos Cēsu stadionā. Meitenes vēl tajā pašā dienā steigušas tamborēt sev zeķes, adījušas puišiem zeķu valnīšus, lai vakarā uz koncertu būtu pilnā tērpā.
Tajos laikos deju kolektīviem bija jādejo arī padomju tautu dejas - krievu, ukraiņu, bet tērpu nebija. Tad Ērika ņēmusi kluba rūtainos aizkarus un šuvusi meitām brunčus, bet pašas dejotājas brunču malas garumu atšuvušas pašas. Šie brunči bija tumši zaļi ar dzeltenu. Patreizējā un plašā deju kolektīva tērpu kolekcija ir Ērikas Klaperes nopelns, un ar lielu gādību izveidota. Ērika ļoti uzpasēja tērpus un neļāva nevienam citam tos aizdot, kā tikai pašu dejotāju vajadzībām uzstāšanās reizēs.
Ērika bija diez gan šerpa vadītāja. Pianisti bija dažādi. Spēlēja gan meitenes, kas mācījušās mūzikas skolā, gan kāds dakteris ar sievu no Līčiem. Vēlāk pianiste bija Hilda (Rostoka) Steikmane. No bērnības kolektīvā ir dejojuši šādi cilvēki: Ineta Niezere, Ginta (Riekstiņa), Jānis Radziņš.
P.S. Informācija sagatavota pēc sarunas ar Sarmu Alksni.
Jauniešu deju kolektīvs „Trinītis”
Kolektīvs izveidojies 1969.gadā un ar pārtraukumiem darbojas līdz šodienai. Pēc ilgāka pārtraukuma kolektīvs apvienojās 2002.gada novembrī. Dejotgribētāju Kauguros nekad nav trūcis.
2002.gadā kolektīvam nosaukuma vēl nebija, jo dejotāji nespēja vienoties par to. Tas radās pēdējā dienā pirms skates, kad kolektīvu vajadzēja pieteikt. Lai atrastu kolektīvam nosaukumu, tika meklēts latviešu rakstu grāmatās un „trinītis” piesaistīja uzmanību. Vārds „trinītis” latviešiem ir aušanas veids.
Kolektīvu atjaunojot, tā vadītāja bija Gunita Kļaviņa. Tajā laikā jaunizveidotais kolektīvs piedalījās visos pagasta organizētajos pasākumos, brauca ciemos pie citiem kolektīviem un, protams, arī gatavojās skatei Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem 2008.gadā. Kolektīvs bija pilnā sastāvā - astoņi puiši un astoņas meitenes, tāpēc pirmā deja, ko iestudēja kolektīvam bija „Teci rikšus, kumeliņi”. Laikā, kad kolektīvu vadīja G.Kļaviņa, iestudēja gan obligātās, gan ārpusrepertuāra dejas, tika dejotas arī vadītājas orģinālhoreogrāfijas.
Kolektīvā bija dažādi dejotāji - gan tie, kuri bija kādreiz dejojuši, gan tie, kuri pilnīgi no jauna sāka mācīties latviešu skatuvisko deju. Tāpat kā tagad, arī iepriekšējos gados kolektīvs sanāca kopā divas reizes nedēļā. Sākumā nebija tērpu, ar kuriem dejot koncertos, tāpēc izmantoja vecos, kuri bija Kauguru kultūras namā. Bet jau pirmajā gadā uzšuva jaunus, ar kuriem tiek dejot vēl mūsdienās. Katru mēģinājumu pie klavierēm sēdēja koncertmeistars Ansis Niedrītis. Tagad JDK „Trinītis” vada Iluta Uškāne, bet koncertmeistare ir Gunta Admina.
„Novēlu turpināt būt tikpat jauniem, jautriem, spriganiem un mīlēt latviešu tautas deju!” vēl bijusī kolektīva vadītāja Gunita Kļaviņa.
Marija Melngārša 2013.gada 14.janvāris
Viss par Beverīnas novada Kauguru pagasta jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīviem.